SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”
Kr.Valdemāra 31, Rīga, LV-1887
Tālr: 67 021 358
E-pasts: info@possessor.gov.lv

Aktualitātes

Lai ieraudzītu ziņu, nospiediet uz virsraksta

2012.gada 23. oktobris - PA izsolēs dzīvokļu cenas pieaug pat trīskārt

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) organizētajās valsts dzīvokļu izsolēs lielās pircēju intereses dēļ vairāku dzīvokļu sākotnējā cena ir pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Piemēram, par dzīvokli Tārgales pagastā, Ventspils novadā, izsoles uzvarētājs bija gatavs maksāt 5340 latus. Izsoles sākuma cena bija noteikta 1500 lati. Savukārt, dzīvokli Indriķa ielā, Rīgā, izdevās nosolīt par 7500 latiem, sākuma cenai esot 2300 lati.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Dzīvokļu privatizācijas process ir iegājis noslēguma fāzē, lai arī ir atsevišķi sarežģīti objekti, kuru privatizācija tiek risināta Rīgā un citās lielajās pilsētās, aģentūrai pamatā nākas nodarboties ar dzīvokļu privatizāciju reģionos. Aģentūras nesenā vadības maiņa ir ļāvusi pārskatīt arī iesīkstējušos vadības procesus privatizācijas lietās. Lai arī atsevišķas iepriekšējās vadības kļūdas un iespējamās ļaunprātības var neizdoties labot, esmu pārliecināts, ka aģentūras kolektīvs kopumā ir gatavs pārmaiņām. ”

Kopš 2009.gada 1.jūlija PA veic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas darbības, kā arī vairākas citas likvidētās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, tajā skaitā valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizāciju, atsavināšanu un pārvaldīšanu līdz to nodošanai pašvaldībām vai dzīvokļu īpašniekiem. PA regulāri izsolēs piedāvā iegādāties valsts īpašumā esošus nekustamos īpašumus, tai skaitā dzīvokļus un dzīvojamās mājas. Otrajā pusgadā kopumā ir notikušas desmit veiksmīgas dzīvokļu un dzīvojamo māju izsoles. Šobrīd izsolēs PA piedāvā iegādāties 15 dzīvokļus un citus nekustamos īpašumus. Nekustamie īpašumi atrodas gan Rīgā, gan arī citur Latvijā. Plašāka informācija ir pieejama PA mājas lapā un lielākajos nekustamā īpašuma portālos.

Kopumā uz 2012.gada 8.oktobri PA valdījumā ir 1834 dzīvokļu īpašumi un 437 dzīvojamās mājas, kas atrodas visā Latvijas teritorijā. PA darbības pabeigšanas stratēģija paredz, ka dzīvokļus, kurus īrnieki nevēlēsies privatizēt, plānots nodot pašvaldībām. Ja pašvaldības atsakās pārņemt neprivatizētos dzīvokļus, tie jānodod pārvaldīšanā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Tāpat pašvaldībām vai citai valsts institūcijai tiks nodotas apsaimniekošanā mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki nebūs pārņēmuši valdījumā.

2012.gada 19. oktobris - PA aicina izmantot labai pārvaldībai atbilstošu pieredzi

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) aicina izmantot labai pārvaldībai atbilstošu pieredzi, piemēram, veidojot nomināciju komitejas. Šāda pieeja atbilst Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem un PA to jau sekmīgi izmanto savā pārvaldībā esošo valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu kandidātu atlasei.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā skaidri iezīmēts, ka padomes un valdes locekļi ir jāizvirza, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem skaidrā un caurskatāmā procedūrā. Nomināciju komitejas, kas ir labai pārvaldības praksei atbilstošs risinājums, ir sabiedrībai saprotams un caurskatāms veids, kā valsts kapitālsabiedrībās nodrošināt profesionālu un kompetentu amatpersonu iecelšanu amatos. Aicinu arī citas institūcijas apsvērt iespēju pārņemt šo pieredzi un jau tagad nodrošināt valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteikto principu ievērošanu valsts uzņēmumu pārvaldībā.”

Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteikts, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.). Vienlaikus koncepcijā ir noteikts, ka padomes locekļus izvirza veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nomināciju komiteja. Tiek plānots, ka centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija darbu uzsāks 2013.gadā. PA uzskata, ka koncepcijā noteiktie principi padomes un valdes locekļu atlasei ir ieviešami arī līdz centralizētās pārvaldības institūcijas izveidei.

Nomināciju komitejās PA uzaicina darboties ar konkrēta uzņēmuma darbību saistītas valsts pārvaldes institūcijas. Vienlaikus, ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus un nodrošinot profesionālu un caurspīdīgu padomes locekļu atlases procesu, PA aicina arī Sabiedrību par atklātību – „Delna” deleģēt pārstāvjus novērotāja statusā bez balss tiesībām. Kandidātus amatiem tiek aicinātas iesniegt nozaru organizācijas, kā arī nomināciju komitejas dalībnieki. Atlases process paredz, ka nomināciju komiteja pēc iepriekš apstiprinātiem kandidātu izvērtēšanas kritējiem veic iesniegto kandidātu izvērtēšanu un izveido „īso sarakstu”. Ar „īsā saraksta” kandidātiem tiek organizētas intervijas un, ņemot vērā interviju rezultātus, nomināciju komiteja PA valdei rekomendē konkrētu kandidātu apstiprināšanu virzīšanai amatos.

Līdz šim ar nomināciju komitejas palīdzību PA ir nodrošinājusi Citadele bankas padomes locekļu atlasi. Nomināciju komitejas uzdevums bija organizēt caurskatāmu un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai atbilstošu Citadele banka padomes locekļu atlasi.  Nomināciju komitejā strādāja PA, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un novērotāja statusā bez balsstiesībām Sabiedrības par atklātību – „Delna” pārstāvji. Nomināciju komiteja aicināja arī nozaru organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu un Komercbanku asociāciju ieteikt kandidātus padomes locekļa amatam.

Šobrīd darbu turpina PA izveidotā nomināciju komiteja SIA „Lattelecom” (Lattelecom) un AS „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai. Komitejā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve. Saskaņā ar noteiktajiem kandidātu atlases kritērijiem padomes locekļu amata kandidātiem ir jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei vidēja vai liela uzņēmuma vadībā vai valsts pārvaldes iestādes vadībā, vai lielu, vēlams starptautisku, zinātnisku projektu vadībā. Tāpat ir nepieciešama ir augstākā izglītība elektronisko sakaru jomā, ekonomikā, finanšu vadībā, biznesa vadībā vai citā saistītā jomā, kā arī vēlama pieredze elektronisko sakaru jomā.

Kandidātus Lattelecom un LMT padomes locekļu amatiem aicinātas ieteikt ir nozaru organizācijas, kā arī valsts un akadēmiskās institūcijas - Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Interneta asociācija, Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskai universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Sabiedriskās politikas centram "Providus”.

Kopumā PA pārvalda 20 uzņēmumu kapitāla daļas, tai skaitā tādos uzņēmumos kā Reverta, Banka Citadele, Lattelecom un LMT.

2012.gada 11. oktobris - „Latvijasmernieks.lv” atkārtoti piedāvās izsolē

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde ir apstiprinājusi jaunus SIA „Latvijasmernieks.lv” (bijušais uzņēmums VSIA „Latvijas Valsts mērnieks”) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Uz iepriekš izsludinātajiem pārdošanas noteikumiem neviens investors nepieteicās.

SIA „Latvijasmernieks.lv” 571 900 pamatkapitāla daļas tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 200 000 lati ar izsoles soli 5 000 lati. Samaksa jāveic 100% latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts 5 gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas. 

Izsole notiks PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā 2012.gada 30.novembrī, plkst.15:00. Apliecinājumi iegādāties pamatkapitāla daļu paketi saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, to pielikumiem un pievienotajiem dokumentiem iesniedzami PA līdz 2012.gada 20.novembrim, plkst.15:00.

Par uzņēmumu

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijasmernieks.lv" ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti.

Uzņēmuma valdes loceklis Rinalds Smilga:

„Mēs esam viens no vadošajiem mērniecības uzņēmumiem Latvijā ar ilggadīgu pieredzi un profesionālu komandu. Uzņēmums jau no dibināšanas brīža darbojas tirgū un valsts lēmums pārdot uzņēmumu mūsu darbības stratēģijā būtiskas izmaiņas neradīs. Esmu pārliecināts, ka investoriem būs interese par mūsu uzņēmumu un valsts izsolē saņems atbilstošu cenu par savu īpašumu, bet mēs atradīsim īpašniekus, ar kuriem kopā strādāt pie uzņēmuma attīstības”.

SIA „Latvijasmernieks.lv” ir 20 mērniecības biroji visā Latvijas teritorijā. Uz 2012.gada 1.oktobri ir nodarbināti 113 darbinieki. Uzņēmuma darbinieki ir ieguvuši sertifikātus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu (39 sertifikāti), zemes ierīcības darbu (28 sertifikāti) un ģeodēziskos darbu (20 sertifikāti) veikšanai. Kopumā uzņēmumā nodarbinātajiem ir izsniegti 87 profesionālo kvalifikāciju apliecinoši sertifikāti.

Uzņēmuma kopējais neto apgrozījums 2011.gadā bija 1.033 miljoni latu un, lai gan neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis par 12%, 2011.gads ir noslēdzies ar 115 886 latu zaudējumiem. 

SIA „Latvijasmernieks.lv” ir Valsts zemes dienesta reorganizācijas rezultātā izveidota valsts kapitālsabiedrība, kas ir reģistrēta 2005.gada 22.novembrī. 2012.gada 27.februārī reģistrēta nosaukuma maiņa no „Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks”” uz „Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijasmernieks.lv””. Ar Ministru kabineta 2011.gada 28.septembra rīkojumu Nr.494 „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” pamatkapitāla daļu pārdošanu” SIA “Latvijasmernieks.lv” 100% valsts kapitāla daļas nodotas atsavināšanai. 2011.gada 7.decembrī SIA “Latvijasmernieks.lv” valsts kapitāla daļas no Tieslietu ministrijas pārņemtas VAS “Privatizācijas aģentūra” turējumā.

2012.gada 8. oktobris - Izveido Nomināciju komiteju Lattelecom un LMT padomju locekļu atlasei

Atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem SIA „Lattelecom” (Lattelecom) un AS „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai VAS „Privatizācijas aģentūra”  (PA) ir izveidojusi Nomināciju komiteju. Komitejā darbosies PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve. 

Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Tā kā plānots, ka centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija darbu uzsāks 2013.gadā, PA jau iepriekš koncepcijā ietvertos principus uzsāka piemērot attiecībā uz aģentūras pārvaldībā esošo uzņēmumu padomes locekļu amata kandidātu atlasi. Lattelecom šobrīd ir brīva padomes locekļa amata vieta. Atbilstoši Komerclikuma normām nākošajā Lattelecom dalībnieku sapulcē ir jāievēl jauns padomes loceklis, ko izvirza PA kā valsts kapitāla daļu turētājs. Savukārt, 2012.gada 9.novembrī beidzas Latvijas puses virzīta LMT padomes locekļa pilnvaru termiņš. Līdz ar to PA būs jāizvirza padomes locekļa amata kandidatūra apstiprināšanai dalībnieku sapulcē.

Ievērojot Ekonomikas ministrijas lomu Lattelecom un LMT kapitāla daļu atsavināšanas procesa un Satiksmes ministrijas būtisko lomu elektronisko sakaru nozarē, PA aicināja minētās ministrijas deleģēt pārstāvjus darbam Nomināciju komitejā. Vienlaikus, ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus un nodrošinot profesionālu un caurspīdīgu padomes locekļu atlases procesu, PA aicināja Sabiedrību par atklātību – „Delna” deleģēt pārstāvjus darbam Nomināciju komitejā novērotāja statusā bez balss tiesībām. 

Padomes locekļu amata kandidātiem ir jāatbilst vairākiem Nomināciju komitejas noteiktiem kritērijiem. Kandidātam ir jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei vidēja vai liela uzņēmuma vadībā vai valsts pārvaldes iestādes vadībā, vai lielu, vēlams starptautisku, zinātnisku projektu vadībā. Tāpat ir nepieciešama ir augstākā izglītība elektronisko sakaru jomā, ekonomikā, finanšu vadībā, biznesa vadībā vai citā saistītā jomā, kā arī vēlama pieredze elektronisko sakaru jomā.

Kandidātus padomes locekļu amatiem tiks aicinātas ieteikt nozaru organizācijas, valsts un akadēmiskās institūcijas - Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Interneta asociācija, Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskai universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Sabiedriskās politikas centram "Providus”.

2012.gada 5. oktobris - Apmeklē uzņēmumus AS „Latgales enerģētika” un AS „Nagļi”

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) no Zemkopības ministrijas ir pārņēmusi AS „Latgales enerģētika” un AS „Nagļi” valsts kapitāla daļas. AS „Latgales enerģētika”  valstij pieder 1,7% jeb 50 akcijas. AS „Nagļi” valstij pieder 7,6% jeb 39 111 akcijas.

AS „Latgales enerģētika” reģistrēta 1992.gada 24.septembrī. Uzņēmums nodrošina elektroenerģijas ražošanu Latgales reģionā. 2012.gada 25.jūlijā AS “Latgales enerģētika” valsts akcijas no Zemkopības ministrijas pārņemtas PA turējumā. Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums par AS „Latgales enerģētika” valsts akciju novērtējumu un tiks izstrādāti atsavināšanas noteikumi.

AS „Nagļi” reģistrēta 1991.gada 8.novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 513 822 lati. AS „Nagļi” īpašumā ir zivju audzēšanas komplekss, kas uzņēmumam ļauj Latvijas pārtikas karpu ražotāju vidū ieņemt līderpozīcijas, piegādājot produkciju Latvijas veikaliem. 2012.gada 31.jūlijā  AS „Nagļi” valsts akcijas no Zemkopības ministrijas pārņemtas PA. Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums par AS „Nagļi” valsts akciju novērtējumu un tiks izstrādāti privatizācijas noteikumi.

Šonedēļ PA darbinieki apmeklēja uzņēmums. Fotogrāfijas no apmeklējumā redzētā var apskatīt PA mājaslapā foto galerijā.

2012.gada 4. oktobris - Privatizācijas aģentūrai jauna mājaslapa un Twitter konts

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir pabeigusi darbu pie jaunas mājas lapas izveides un turpmāk informācija par valsts mantas privatizācijas un atsavināšanas procesu klientiem būs pieejama ērtākā un pārskatāmākā formā. Jaunā mājas lapa ir veidota kā funkcionāls un pārskatāms informācijas avots par PA piedāvātajiem pakalpojumiem. Lielāks uzsvars jaunajā mājas lapā ir likts uz informāciju par izsolēs pārdodamajiem īpašumiem, piedāvājot potenciālajiem pircējiem pārskatāmāku informāciju. Līdz ar jauno mājas lapu PA aktuālāko informāciju sniegs arī izmantojot Twitter kontu.

Iepriekšējā mājas lapā atrodamā informācija vairs neatbilda PA šodien veicamajām funkcijām. Jaunajā mājas lapā galvenās sadaļas veido zemes un nekustamā īpašuma privatizācija, dzīvojamo māju privatizācija un atsavināšana, dzīvojamo māju pārvaldīšana un valsts kapitāla daļu pārvalde. Jaunajā mājas lapā ir atrodama informācija par dzīvojamo māju privatizācijas procesu, kā arī dokumenti, kas nepieciešami dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas darbību veikšanai. Lielāks uzsvars ir likts uz izsolēs pārdodamo dzīvokļu un citu nekustamo īpašumu atraktīvāku piedāvājumu potenciālajiem pircējiem. PA šobrīd ir jākonkurē nekustamā īpašuma tirgū ar citiem pārdevējiem, tāpēc būtiski ir sniegt informāciju pircējiem pārskatāmā un ērtā formā. Daudzi PA pārdodamie nekustamā īpašuma objekti gan neatbilst pievilcīga nekustamā īpašuma statusam un bieži ir sliktā stāvoklī. Pārdošanas procesā informācija tiek ievietota arī lielākajos nekustamā īpašuma portālos un mājas lapā būs atrodama detalizētāka un pilnīgāka papildus informācija, kas varētu veicināt pircēju interesi par PA piedāvāto valsts īpašumu.

Attiecībā uz valsts kapitāla daļām ir atrodama pamatinformācija par PA valdījumā esošajām valsts kapitāldaļām, kā arī to privatizācijas procesa pašreizējais statuss. Atsevišķā sadaļā ir atrodama informācija par AS „Parex banka” restrukturizācijas procesu, kas ietver arī informāciju par AS „Citadele banka” un AS „Reverta”.

Mājas lapā tiks ievietota aktuāla foto un video informācija par svarīgākajiem privatizējamiem īpašumiem. Šobrīd foto galerijā ir apskatāma PA pārstāvju vizīte sanatorijā „Ķemeri” un interesenti var iepazīties ar sanatoriju šobrīd pašreizējā situācijā.

Jaunā mājas lapa tika izstrādāta izmantojot PA iekšējos resursus, lapas noformējumam piesaistot dizaineri.

2012.gada 26. septembris - Diskutē par sanatorijas „Ķemeri” nākotni

Šodien, 26.septembrī, VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) notika valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju tikšanās, lai diskutētu par iespējamiem risinājumiem sanatorijas „Ķemeri” saglabāšanai un attīstībai. Pēc PA uzaicinājuma Jūrmalas pašvaldības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pārrunāja izveidojušies situāciju sanatorijā „Ķemeri” un diskusijas laikā meklēja iespējamos risinājumus, lai investora bezdarbības dēļ šobrīd sanatorijas stāvoklis nepasliktinātos un ilgtermiņā sanatorija kļūtu par Ķemeru kūrorta attīstības centru.

Sanāksmes dalībnieki kā aktuālāko šobrīd risināmo problēmu uzsvēra apsardzes nodrošināšanu, lai sanatorijas kultūrvēsturiskās vērtības netiktu izzagtas. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš pastāstīja, ka Jūrmalas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga sanatorijas teritoriju. Viņš atzīmēja, ka pašas sanatorijas apsardze ir īpašnieku pienākums, bet tā kā īpašnieki šobrīd ir atstājuši sanatoriju, tad tiek nodrošināta nepieciešamā sanatorijas teritorijas uzraudzība.

VKPAI Rīga reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzsvēra, ka tikpat būtiski ir nodrošināt ēkas iekšienē atbilstošu mikroklimatu, lai vēsturiskie interjeri nesāktu bojāties mitruma dēļ. Tuvojoties ziemas sezonai aktuāls kļūs jautājums par apkures nodrošināšanu. Ņemot vērā neskaidrības ar investoru tālākajiem plāniem, nepieciešams meklēt risinājumu minimālas temperatūras uzturēšanai ziemas sezonā, kā arī nepieļaut gruntsūdeņu uzkrāšanās radītā mitruma izplatīšanos ēkā.

PA pārstāvji informēja sanāksmes dalībniekus par sanatorijas privatizācijas noteikumi izpildi. Sanatorijas „Ķemeri” privatizācijas procesa ietvaros investoram astoņu gadu laikā bija jāiegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar auditoru atzinumu, kavējot noteiktos termiņus, investīcijas ir ieguldītas. Par darba vietu izveidošanas un saglabāšanas nosacījumu neizpildi PA ir aprēķinājusi Nodarbinātības fondā iemaksājamās kompensācijas un tās no pircēja tiek piedzītas tiesas ceļā. Pirmās divas tiesu instances PA prasību apmierināja, bet spriedums nav stājies likumīgā spēkā, jo pircējs ir iesniedzis kasācijas sūdzību.

Ņemot vērā, ka pircējs īpašumu ir iegādājies izsolē, veicis samaksu par pirkumu un ieguldījis nozīmīgas investīcijas, sanatorija faktiski šobrīd ir privāts īpašums, kura attīstību nosaka pats pircējs. PA ir ierobežotas iespējas ietekmēt situāciju un panākt sanatorijas remonta pabeigšanu. Tomēr tas neatbrīvo investoru no darbības profila saglabāšanas nosacījuma izpildes, kā arī pircējam ir pienākums uzturēt īpašumu atbilstoši likumdošanas prasībām, it sevišķi ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Situācija ar sanatoriju „Ķemeri” ir neapmierinoša. Ņemot vērā garo privatizācijas vēsturi un sarežģītos juridiskos jautājumus ar ārvalstu investīciju aizsardzību, risinājums sanatorijas nākotnei jāmeklē kopīgi visām iesaistītajām pusēm. Attiecībā uz sanatorijas statusu un iespējamiem risinājumiem nepieciešama kompleksa likumdošanas analīze un iespējamās rīcības tiesisko seku izvērtējums”.

Pagājušā nedēļā PA valdes locekļi A.Spridzāns un K.Lore apmeklēja sanatoriju „Ķemeri” un iepazinās ar faktisko situāciju, kādā šobrīd sanatorija atrodas. Vizītes laikā tika veikta telpu apskate un konstatēs, ka sanatorijas vēsturiskie interjeri atrodas apmierinošā stāvoklī, tāpat arī bibliotēka un būtiskākie interjera elementi ir saglabāti. Jau iepriekš PA atbildīgajiem darbiniekiem tika uzdots sazināties ar sanatorijas pircēju, tomēr tas nav izdevies. Šobrīd ir sagatavota vēstule, kas tiks nosūtīta investoram, kurā tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt privatizētā īpašuma uzturēšanu un apdrošināšanu, kā arī atbildību par privatizācijas noteikumu izpildi.

Sanāksmes dalībnieki izvērtēja iespējamos rīcības scenārijus, lai tiesiskā veidā nodrošinātu sanatorija „Ķemeri” saglabāšanu, un nepieciešamības gadījumā tās atgriešanu valsts īpašumā. Tiks turpināta iespējamo risinājumu juridisko aspektu izpēte. Dalībnieki vienojās, ka risinājumiem ir jābūt tiesiskiem un tie nedrīkst valstij radīt zaudējumus. Tāpat tika atzīmēts, ka ilgstošas tiesvedības ar īpašniekiem, nenodrošinot pienācīgu sanatorijas uzturēšanu un apsaimniekošanu, var tikai pasliktināt situāciju un vēl vairāk kavēs Ķemeru kā kūrorta attīstību.

A.Spridzāns: „PA savas kompetence ietvaros izvērtēs privatizācijas procesā paredzēto noteikumu izpildi un iespējas tiesiskā ceļā rast risinājumu sanatorijas saglabāšanai un attīstīšanai. Tomēr risinājums jāmeklē kopīgi, iesaistoties visām institūcijām un Jūrmalas pašvaldībai, kā arī sanatorijas īpašniekiem, ja viņi ir gatavi uz konstruktīvu sadarbību”.

Vēsture

Valsts uzņēmums sanatorija „Ķemeri” nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu 1996.gada 4.decembrī. Privatizācijas noteikumi apstiprināti 1998.gada 5. V/u sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas noteikumi paredzēja privatizācijas objektu pārdot uz nomaksu trīs gados par Ls 900 000, nosakot investīciju ieguldījumus Ls 10 000 000.

1998.gada 18.jūlijā notika objekta izsole, kurā izsolāmo objektu pieteicās iegādāties un uz izsoli ieradās viens dalībnieks – juridiska persona “Ominasis Italia – S.R.L.”. Objekta nomaksas pirkuma līgums noslēgts 1998.gada 25.augustā. 2000.gada 28.septembrī noslēgta “Vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizējamajā valsts uzņēmumā sanatorijā “Ķemeri”, kura stājās spēkā 2000.gada 19.oktobrī.

2004.gada 28.aprīlī “Ominasis Italia S.R.L.” piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ominasis Latvia” pārdevusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Santlat”. Saskaņā ar kapitāla daļu pirkuma līguma nosacījumiem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Santlat” stājusies “Ominasis Italia S.R.L.” kā līdzšinējā investora vietā un pārņēmusi visas “Ominasis Italia S.R.L.” neizpildītās saistības un apgrūtinājumus, kas izriet no starp PA un “Ominasis Italia S.R.L.” noslēgtajiem valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” pirkuma kopuma juridiskajiem dokumentiem.

Investīcijas

Objekta pircējam astoņu gadu laikā bija jāiegulda Objektā investīcijas 10 000 000 latu apmērā. Šo investīciju ieguldīšanas termiņš beidzās 2007.gada 19.februārī.

Ar PA valdes 2009.gada 26.maija lēmumu atzīts, ka SIA “Santlat” ar termiņa nokavējumu ir ieguldījusi investīcijas objekta privatizācijas noteikumos, pirkuma līguma un citos noslēgtajos pirkuma kopuma līgumos noteiktajā apmērā. Par investīciju nosacījuma izpildes termiņa kavējumu investoram ir jāmaksā līgumsods, bet pircējam - maksa par investīciju nosacījuma izpildes pārbaudi. Par šo maksājumu piedziņu ir spriedumi un izpildu raksti ir iesniegti piespiedu izpildei.

2012.gada 10. septembris - Līdz konkursa noslēgumam PA darbu vadīs pagaidu valde

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) akcionāru ārkārtas sapulcē šā gada 10.septembrī tika pieņemti grozījumi aģentūras statūtos, uz pusi samazinot valdes locekļu skaitu, un līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā - valdes priekšsēdētāja pienākumus no šā gada 11.septembra pilda Ansis Spridzāns, valdes locekļa pienākumus - Kaspars Lore. Pagaidu valdes galvenais uzdevums ir nodrošināt aģentūras darbības stabilitāti, nepārtrauktību un tai uzticēto pienākumu profesionālu un kompetentu izpildi.

Akcionāru sapulce nolēma izteikt neuzticību bijušajiem valdes locekļiem un atsaukt no amata valdi pilnā sastāvā. Ekonomikas ministrija (EM) ir izsludinājusi konkursu uz PA valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Konkursa pretendentiem pieteikums dalībai konkursā, autobiogrāfija (CV) un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas jāiesniedz EM līdz šā gada 9.oktobrim.

2012.gada 8. augusts - PA pilnveidos personāla vadības politiku

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir saņēmusi SIA „MOI” veiktās PA darba organizācijas un personāla vadības revīzijas atzinumu. PA vadība kopumā atbalsta atzinumā pausto, ka virknē personāla pārvaldības jautājumu ir nepieciešami uzlabojumi, un daļa no tiem jau ir ieviesti dzīvē. Lai kompleksi uzlabotu personāla pārvaldības jautājumus, ir izstrādāts rīcības plāns, kas paredz nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un procedūru ieviešanu. Audits nav konstatējis likuma pārkāpumus, bet ir fokusēts uz nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai PA personāla pārvaldība atbilstu labākajai praksei.

Revīzijas veicēji virknē gadījumu norāda uz konkrētu procedūru un vienotas lēmumu pieņemšanas prakses trūkumu. Piemēram, nav izstrādāta vienota darbinieku atlases un pieņemšanas darbā kārtība. Lai arī darbinieku atlasei tiek organizēti konkursi un izvērtēšanu veic atlases komisijas, saskaņā ar revīzijas rezultātiem nav noteikti vienoti principi, kā tās tiek veidotas un noteiktas to pilnvaras. Tāpat PA nav izstrādāta vienota politika personāla pārvaldības jautājumos, lai gan atsevišķos dokumentos ir reglamentēti konkrēti personāla vadības jautājumi. Audits arī ir vērtējis dažādu personāla pārvaldības procedūru ievērošanu un ir ieteiktas vairākas rekomendācijas prakses uzlabošanai.

PA vadība uzskata, ka liela daļa revīzijā konstatēto atzinumu ir pamatoti un nepieciešams veikt darbības, lai ieviestu auditoru rekomendācijas. Lielākā daļa konstatēto trūkumu saistīti ar gadiem veidojušos PA personāla pārvaldes praksi, kas saskaņā ar revīzijā konstatēto neatbilst mūsdienīgai personāla vadībai un aprobežojas ar personāla lietvedības kārtošanu. Pēdējos gados ir veiktas nozīmīgas personāla, organizatoriskās struktūras un pārvaldības procedūru izmaiņas, lai tās atbilstu modernas un mūsdienīgas organizācijas prasībām. PA ir pārgājusi uz elektronisko dokumentu apriti, pārskatīta struktūra, lai tā atbilstu šodien veicamajām funkcijām, kā arī uzsākta darbinieku novērtēšana, kāda iepriekš vispār netika veikta. Šīs pārmaiņas rada papildus stresu darba kolektīvā un rada emocionālu spriedzi, kā arī veido pamatu atsevišķām konfliktsituācijām un uz to arī norāda audita veicēji.

Šobrīd PA struktūras pārkārtošana un personāla izmaiņas pamatā ir pabeigtas, kas ļaus darbam notikt normālā režīmā. Par to liecina arī būtisks darba rezultātu kāpinājums, salīdzinot pirmajā pusgadā paveikto ar iepriekšējā perioda rezultātiem. Optimizācija ir devusi arī būtiski finansiālo efektu. 2011.gadā PA ieņēmumi no privatizācijas sasniedza 7,73 miljonus latu, kas ir par 24% vairāk kā 2010.gadā. Savukārt, privatizācijas procesa un citu papildus funkciju nodrošināšanas izdevumus 2011.gadā ir izdevies kopumā samazināt par 717 339 latu.

PA nevar piekrist auditoru secinājumam, ka  organizatoriskās struktūras un darbinieku skaita izmaiņas nav bijušas efektīvas. Salīdzinot, piemēram, Zemes un nekustamā īpašuma privatizācijas sektora darbinieku paveikto 2011.gada 6 mēnešos, kad sektorā strādāja 16 darbinieki, un paveikto 2012.gada 6 mēnešos, kad sektorā strādā 9 darbinieki, ir redzams, ka 2012.gada 6 mēnešos būtiski ir palielinājies paveiktā darba apjoms. 2012.gada 6 mēnešos ir apstiprināti 27 nekustamo īpašumu un neapbūvētu zemesgabalu  privatizācijas noteikumi un 68 zemesgabalu privatizācijas paziņojumi, noslēgti  7 nekustamo īpašumu pirkuma līgumi un 35 zemesgabalu pirkuma līgumi, kopā par summu Ls 1 795 431. Savukārt 2011.gada 6 mēnešos bija apstiprināti 34 zemesgabalu privatizācijas paziņojumi un noslēgti 28 zemesgabalu pirkuma līgumi, nebija apstiprināti privatizācijas noteikumi nevienam nekustamā īpašuma objektam un bija noslēgts viens pirkuma līgums.

Vairāki revīzijā  konstatētie trūkumi jau ir novērsti, bet pārējo novēršanai ir izstrādāts rīcības plāns, kas paredz personāla politikas un atbalstošo dokumentu un procedūru izstrādi. Ar veicamo pasākumu plānu ir iepazīstināta arī EM. PA darbības audits tika nozīmēts pēc PA lūguma, lai izbeigtu spekulācijas par PA nesaimniecisku vai nelikumīgu darbību.

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 18. jūnijs - PA iesniedz EM darbības izbeigšanas stratēģiju

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir iesniegusi Ekonomikas ministrijai (EM) privatizācijas procesa pabeigšanas un PA darbības izbeigšanas stratēģiju. Minētā stratēģija tika izstrādāta, izpildot 2012.gada 27.aprīļa akcionāru sapulces uzdevumu - līdz 2012.gada 18.jūnijam sagatavot un iesniegt PA darbības stratēģiju ar laika ietvaru par pasākumiem, lai īstenotu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes pabeigšanu un sabiedrības darbības izbeigšanu. Atbilstoši ekonomikas ministra nostājai, PA darbības izbeigšanas un reformu plānā bija jāiekļauj izdarāmie darbi, optimizējamās vai citām iestādēm nododamās funkcijas, to izpildes termiņi, ikgadējās PA izmaksas, lai, ņemot vērā funkciju un īstenojamo uzdevumu samazināšanos, vēlākais līdz 2016.gadam PA beigtu savu darbību.

Ekonomikas ministrijai iesniegtā stratēģija (18.06.2012)

Stratēģijā uzsvērts, ka Latvijā īstenotās masveida privatizācijas mērķis – mainīt valsts un pašvaldību īpašuma struktūru, samazinot valsts un pašvaldību darbību kā komersantiem un izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku, ir sasniegts. Līdz ar to PA izstrādātajā stratēģijā kā galvenais uzdevums ir noteikts privatizācijas procesa pabeigšana līdz 2016.gadam, profesionāli un efektīvi veicot PA portfeļa izstrādi ar sabalansētu resursu izmantošanu. Stratēģija paredz, ka līdz 2016.gadam tiek izstrādāta nepieciešamā normatīvā bāze ilgtermiņā realizējamo funkciju nodošanai citām institūcijām, un pēc funkciju nodošanas 2016.gadā PA darbību izbeidz.

Šobrīd galvenās PA veicamās funkcijas ir valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju, valsts īpašuma objektu, zemes un valsts kapitāla daļu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana. Papildus pamatfunkcijām PA veic privatizācijas sertifikātu uzskaiti un darījumu informācijas apkopošanu, noslēgto līgumu nosacījumu un maksājumu izpildes kontroli, kā arī nodrošina valsts pārstāvību ogļūdeņražu ieguves projektos. Katram no šiem blokiem stratēģijā paredzēts risinājums vai nu procesa pabeigšanai, vai funkcijas pēctecības nodrošināšanai, tās nododot citām institūcijām.

Valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas, atsavināšanas un pārvaldīšanas funkciju PA 2009.gadā pārņēma no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras. Kopumā uz 2012.gada 31.maiju PA valdījumā ir 1806 dzīvokļu īpašumi un 482 dzīvojamās mājas, kas atrodas visā Latvijas teritorijā. Dzīvojamo māju un dzīvokļu nodošana privatizācijai vēl nav pabeigta. Lēmumus par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu plānots pieņemt līdz 2014.gada 31.decembrim. Stratēģijā noteikts, ka dzīvojamo māju un dzīvokļu plānveida privatizācija ir jāpabeidz līdz 2015.gada 31.decembrim. Dzīvokļus, kurus īrnieki nav vēlējušies privatizēt, plānots nodot pašvaldībām. Ja pašvaldības atsakās pārņemt neprivatizētos dzīvokļus, tie jānodod pārvaldīšanā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Tāpat pašvaldībām vai VNĪ tiks nodotas apsaimniekošanā mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki nebūs pārņēmuši valdījumā. Lai PA varētu nodot šīs mājas VNĪ, nepieciešami grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Privatizācijai ir nodoti kopumā 832 valsts zemesgabali vai to domājamās daļas, no tiem PA valdījumā šobrīd ir pārņemti 671. Privatizācijas procesā atrodas 59 valsts īpašuma objekti, kuriem papildus var nākt klāt vēl 10 objekti. Zemes un valsts īpašuma objektu privatizāciju ir plānots pabeigt līdz 2015.gada 31.decembrim. Neprivatizētiem objektiem plānots izbeigt privatizācijas procesu un tos nodot pārvaldīšanā citām institūcijām. 

Lielai daļai no privatizējamajiem zemesgabaliem un valsts īpašuma objektiem pastāv tiesiski šķēršļi privatizācijas procesa pabeigšanai, kuru novēršana ir atkarīga no potenciālā pircēja rīcības (piemēram, ēkas īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz privatizācijas subjekta vārda, zemesgabala nomas līguma noslēgšana, potenciālo pircēju vienošanās par zemes privatizācijas kārtību noslēgšana). Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar ieilgušu valsts īpašuma objektu un apbūvētu (neapbūvētu) zemesgabalu privatizācijas procesu, nepieciešams veikt grozījumus tiesību aktos, nosakot samērīgus termiņus gan pircēju veicamajām darbībām, gan arī PA kā privatizāciju veicošajai institūcijai. PA paredz rosināt izdarīt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, lai noteiktu, ka to īpašumu, kuri šobrīd nav privatizējami tiesisku šķēršļu dēļ, un kuru novēršana ir atkarīga no privatizācijas subjekta rīcības, kas tieši ietekmē privatizācijas procesa gaitu, tiek noteikts termiņš 2014.gada 31.decembris, pēc kura iestāšanās privatizācijas subjekts vairs nevar vērsties PA, lai turpinātu privatizāciju. Pēc minētā termiņa iestāšanās PA līdz 2015.gada 31.decembrim pieņems lēmumu izbeigt privatizāciju apbūvētiem zemesgabaliem, kuru privatizācijai pastāv tiesiski šķēršļi. Pēc privatizācijas izbeigšanas īpašums tiks nodots citas institūcijas valdījumā atsavināšanai un būs atsavināms saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

PA turējumā ir valsts kapitāla daļas 21 uzņēmumā, no tiem 11 ir maksātnespējīgi vai likvidējami. Lielākie uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu ir SIA „Lattelecom”, kur valstij pieder  51%, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” – valstij pieder 5%, bet netieši 34,73%, AS „Reverta” PA pieder 84,15 %, bet AS „Citadele banka” 75% akciju. 2012.gadā plānots pārņemt vēl divu uzņēmumu kapitāla daļas. Saskaņā ar stratēģiju PA piedāvā veikt pakāpenisku kapitāla daļu atsavināšanu, tajā skaitā valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšanu. Sākot ar 2015.gadu šī funkcija nododama centralizētajai pārvaldības institūcijai. PA turējumā uz 2011.gada 31.decembri ir valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 41 kapitālsabiedrībā. Plānots ka valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas atsavinās tiesu izpildītāji.

Attiecībā uz AS „Citadele banka” un AS „Reverta” PA līdz darbības izbeigšanai nodrošina akciju pārvaldību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, kā arī akciju atsavināšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas restrukturizācijas plānā noteikto un Ministru kabineta (MK) lēmumiem.

Atsevišķas papildus funkcijas būs jāveic arī pēc privatizācijas procesa noslēguma. PA veic iepriekš noslēgto pirkuma līgumu nosacījumu kontroles izpildi, tajā skaitā pirkumu līgumu maksājumus, nodrošina maksājumu parādu pirmstiesas administrēšanu, veic pārbaudes privatizētajos valsts īpašuma objektos līdz privatizācijas procesa pabeigšanai. Kontroles process tiek veikts atbilstoši līgumā noteiktajam maksājumu grafikam un nosacījumu izpildes termiņš maksimāli var būt 10 gadi. Uz 2011.gada 31.decembri PA kontrolē bija 1380 līgumi. PA darbības izbeigšanas rezultātā līgumu kontroli jāpārņem citai institūcijai. Stratēģija paredz nodot citām institūcijām arī tādu funkciju izpildi kā sertifikātu darījumu informācijas apkopošana un valsts pārstāvība ogļūdeņražu projektos.

Plānots, ka atbilstoši stratēģijas ieviešanai tiks samazināts PA darbinieku skaits un izdevumi. Paredzēti trīs scenāriji PA darbības izbeigšanai, no kuriem, pieņemot lēmumu MK, būs jāizvēlas optimālākais risinājums.

2012.gada 15. jūnijs - Kandidātus turpmāk izvirzīs Nomināciju komiteja

Izvirzot darbam VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) pārvaldāmajos uzņēmumos padomes vai valdes locekļu amata kandidātus, PA vadīsies pēc Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem. Saskaņā ar koncepcijā noteikto pretendentu atlasei PA izveidos starpinstitūciju nominācijas komiteju. Nominācijas komitejas pienākums būs apkopot nozaru organizāciju iesniegtos amatpersonu amata kandidātus un pēc iepriekš apstiprinātiem kritērijiem vērtēt to atbilstību konkrētam amatam. Kvalificētākais pretendents tiks izvirzīts apstiprināšanai amatā.  

Koncepcijā noteikts, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.). Vienlaikus koncepcijā ir noteikts, ka padomes locekļus izvirza veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. PA uzskata, ka koncepcijā noteiktie principi padomes un valdes locekļu atlasei ir ieviešami arī līdz centralizētās pārvaldības institūcijas izveidei, un jau šobrīd PA tos ieviesīs praksē.

Atbilstoši koncepcijā noteiktajiem kandidātu izvirzīšanas principiem, PA izveidos starpinstitūciju nominācijas komiteju, kuras uzdevums būs nodrošināt padomes vai valdes locekļu atlasi PA turējumā vai īpašumā esošajās kapitālsabiedrībās, ievērojot noteikto, ka kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidotas padomes, valdes locekļus izvirza padome. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt valsts kā akcionāra interešu pārstāvniecību, nominācijas komitejā PA ir aicinājusi darboties nozaru ministriju - Finanšu, Satiksmes, Ekonomikas ministriju pārstāvjus un novērotāja statusā biedrību „Sabiedrība par atklātību - Delna”. Nominācijas komitejas sastāvs var tikt paplašināts, atbilstoši uzņēmuma darbība specifikai, piesaistot arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Lai izveidotu kandidātu sarakstu, PA aicinās nozaru organizācijas ieteikt kandidātus, kas varētu tikt nominēti darbam PA pārvaldībā esošu uzņēmumu valdēs un padomēs. Nominācijas komiteja no apkopotā kandidātu saraksta tālākai apstiprināšanai izvirzīs konkrētam amatam labāk kvalificēto kandidātu saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd nominācijas komitejas dalībnieku institūcijas ir uzaicinātas deleģēt pārstāvjus un darbs tiks sākts tiklīdz būs noskaidrots komitejas dalībnieku sastāvs.

Jaunā kārtība attieksies arī uz bankas Citadele padome locekļu iecelšanu. Bankas Citadele padomes loceklis Ģirts Freibergs ir nolēmis turpināt darbu AS ”Diena” valdē un PA ir saņēmusi iesniegumu par padomes locekļa pienākumu pildīšanas pārtraukšanu. Saskaņā ar Komerclikumu un akcionāru līgumu ar ERAB Latvijas pusei būs jāizvirza jauns padomes loceklis. Pēc tam bankas akcionāriem būs jāapstiprina jaunais padomes sastāvs akcionāru sapulcē. Bankas Citadele padomē darbojas pieci padomes locekļi un šobrīd bankas padome var darboties arī nepilnā sastāvā, kamēr nominācijas komiteja būs apstiprinājusi kandidātu darbam bankas padomē. Ņemot vērā bankas Citadele akcionāru starpā noslēgto līgumu, paredzēts veikt konsultācijas ar otru bankas akcionāru ERAB par amatpersonu izvirzīšanu.

Kopumā PA pārvalda 21 uzņēmumu kapitāla daļas, tai skaitā tādos uzņēmumos kā Reverta, Banka Citadele, Lattelecom un LMT.

2012.gada 7. jūnijs - PA maijā pārdod nek. īpaš. par gandrīz miljonu latu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) maijā ir noslēgusi zemes, dzīvokļu un nekustamo īpašuma pirkuma līgumus kopsummā par 949 331 latu. Lielākos ieņēmumus ir devusi Rīgā atrodošos nekustamo īpašumu pārdošana Ūdeļu ielā 30, Pērnavas ielā 70 un Linezera ielā 5.

Izsolēs tika piedāvāts iegādāties nekustamos īpašumus Pērnavas ielā 70, Linezera ielā 5 un Ūdeļu ielā 30. Īpašumus Pērnavas ielā 70 un Linezera ielā 5 tika piedāvāts iegādāties atkārtotās izsolēs.  Uz nekustamo īpašumu izsolēm Pērnavas ielā 70 un Linezera ielā 5 pieteicās pa vienam pretendentam. Atbilstoši privatizācijas noteikumiem īpašums Pērnavas ielā 70 tika pārdots SIA „Narvas Investment” kā vienīgajam pretendentam par izsoles sākumcenu 462 520 lati. Arī nekustamo īpašumu Linezera ielā 5 iegādājās vienīgais pretendents SIA „Mets Investment” par izsoles sākumcenu 163 495 lati. Samaksa par īpašumiem noteikta 100% latos.

Interesi iegādāties īpašumu Ūdeļu ielā 30 apliecināja četri pretendenti. Nekustamā īpašuma Ūdeļu ielā 30 izsoles sākumcena bija noteikta 115 000 lati. Vairāksolīšanā par izsoles uzvarētāju tika atzīts SIA „Juglas Investment”. Izsoles uzvarētājs apņēmās samaksāt 230 000 latus, kas divas reizes pārsniedz izsoles sākumcenu. Samaksa noteikta 100% latos. Nekustamo īpašumu veido zemesgabals ar kopējo platību 6587 m2. Īpašu investoru interesi nekustamais īpašums izraisīja, jo atrodas Juglas ezera krastā un zemesgabalā ir atļauta divstāvu apbūve ar apbūves intensitāti līdz 50%.

Bez jau minētajiem pirkuma līgumiem PA maijā ir noslēgusi zemesgabala pārdošanas līgumu Tumes ielā 25, Rīgā, kas pārdots pirmpirkuma tiesīgajam pretendentam akciju sabiedrībai „Dzintars” par summu 70448 lati, samaksu veicot 60% latos, bet 40% īpašuma kompensācijas sertifikātos. Citi pārdošanas līgumi slēgti par dzīvokļu un apbūvētu zemesgabalu iegādi.

PA informāciju par nekustamo īpašumu piedāvājumu ievieto mājas lapā un lielākajos nekustamo īpašumu portālos. Īpaša interese portālos ir par piedāvājumā esošajiem dzīvokļiem. PA šobrīd strādā pie jaunas mājas lapas, kurā informācija par nekustamo īpašumu izsolēm interesentiem tiks piedāvāta pārskatāmākā un saistošākā veidā.