VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam. Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Atbilstoši MK noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim ir uzstādīti kopumā seši nefinanšu mērķi, no kuriem pieci ir atbilstoši biznesa virzieniem. Vairāki nefinanšu mērķi nosaka PA uzdevumus, kas veicami līdz 2019. gada 31. decembrim, lai vidējā termiņā Latvijā pabeigtu vairāk nekā 20 gadus īstenoto zemes reformu un sekmētu privatizācijas procesa pabeigšanu.

Stratēģijā noteikts, ka līdz 2019. gada 31. decembrim privatizācijai tiks piedāvāti visi PA valdījumā esošie zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti, attiecībā uz kuru privatizāciju nepastāv šķēršļi, piedāvājot tos privatizēt pirmpirkuma tiesīgajām personām vai atklātā izsolē.

Stratēģija paredz, ka līdz 2019. gada 31. decembrim tiks pieņemti lēmumi par visu privatizācijai nodoto valsts dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu, un visi tajās esošie dzīvokļu īpašumi tiks piedāvāti privatizācijai dzīvojamo telpu īrniekiem vai atklātā izsolē. Gadījumā, ja dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas tiesības netiks izmantotas likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, tiks veikta šo valsts īpašumu atsavināšana saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Turpinot pārvaldīt valsts īpašumā esošos dzīvokļus un dzīvojamo māju neprivatizētās daļas, plānots pakāpeniski samazināt PA valdījumā esošo valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu skaitu.

PA arī turpmāk nodrošinās tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu, attiecībā uz kurām MK ir pieņēmis lēmumu par valsts līdzdalības izbeigšanu, kā arī problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību) pārvaldību. Tā kā privatizācija ir attiecināma arī uz valstij piederošām kapitāla daļām Lattelecom un Latvijas Mobilais Telefons, bet lēmums par to turpmāko pārvaldības vai privatizācijas īstenošanas modeli ir jāpieņem MK, stratēģija neparedz konkrētas darbības attiecībā uz šo kapitāla daļu privatizācijas pabeigšanu. Jāņem vērā, ka dažas no PA meitas sabiedrībām ir saistītas ar valsts atbalstu, tādēļ to pārvaldības procesā vērā ņemami Eiropas Komisijas pieņemtie saistošie lēmumi, kuri, cita starpā, nosaka termiņu valsts atbalsta atmaksai un darbības izbeigšanai.

PA nodrošina valsts zemesgabalu, nekustamā īpašuma objektu, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu, kapitāla daļu pirkuma līgumos iekļauto privatizācijas un atsavināšanas nosacījumu izpildes kontroli - parādu administrēšanu, līgumos noteikto darbību veikšanu pēc līguma noslēgšanas līdz privatizācijas pabeigšanai vai visu saistību izpildei. PA kontrolē esošie līgumi ietver gan monetāra, gan nemonetāra rakstura saistības. Atbilstoši šobrīd normatīvajos aktos noteiktajam, valsts īpašumu objektu un zemesgabalu pircējiem ir paredzēta iespēja veikt norēķinus par iegādātajiem zemes gabaliem un nekustamā īpašuma objektiem ar 10 gadu nomaksas periodu, dzīvokļu īpašumiem - ar 5 gadu nomaksas periodu.

Jāatzīmē, ka PA portfeļa sastāvs ir dinamisks - tas samazinās, veicot īpašuma objektu privatizāciju un atsavināšanu, bet vienlaikus to papildina īpašumi, kurus tā pārņem savā valdījumā vai turējumā atbilstoši MK lēmumiem.

PA nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu, kā arī veic sertifikātu pārskaitījumus fiziskām un juridiskām personām. Pagājušā gadā ieviestās izmaiņas privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanā ir virzītas uz sistēmas efektivitātes uzlabošanu, un turpmākajā periodā paredzēts neaktīvo kontu skaita samazinājums.  Uz 2017. gada 31. decembri kopumā valstī neizmantoti bija 2,50 milj. privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikāti 99,38 milj. euro nominālvērtībā jeb 2,2% no valstī kopumā piešķirto sertifikātu kopskaita. Kopējais kontu skaits, kuros bija privatizācijas sertifikāti (jeb aktīvie konti), bija 380 088.

PA ir uzkrāta būtiska vairāk nekā 20 gadu pieredze un kompetence aktīvu pārvaldīšanā un atsavināšanā, kā arī privatizācijā, izstrādājot noteikumus, pirkuma līgumus un izsoļu noteikumus, organizējot izsoles, veicot pārrunas ar potenciālajiem pircējiem un nodrošinot pārdošanas procesu. Stratēģija paredz šo kompetenci attīstīt, piedāvājot PA veidot kā valsts aktīvu profesionālu pārdošanas platformu, kas darbotos kā vienas pieturas aģentūra. Piedāvātos pakalpojumus paredzēts attīstīt, piemēram, sadarbībā ar Tiesu administrāciju, organizējot elektroniskās izsoles.

Ņemot vērā, ka kopš dibināšanas PA deleģēto funkcijas loks ir būtiski mainījies un paplašinājies, stratēģijā paredzēts, ka šogad tiek mainīts zīmols.  

Informācijai

PA ir valsts kapitālsabiedrība, kuras īpašnieks ir Latvijas Republika, savukārt tās 100% akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija. Uz 2016. gada 31. decembri PA kopējie (konsolidētie) aktīvi bija 309,50 milj.euro, no kuriem PA un tās konsolidēto meitas sabiedrību Hiponia un FeLM (kapitālsabiedrību) īpašumi, kas ir atspoguļoti to bilancē - 157,95 milj.euro, savukārt valsts īpašumi, kas ir iekļauti PA zembilancē - 151,55 milj.euro. Konsolidācijā neiekļautās Reverta kopējie aktīvi uz 2016. gada 31. decembri bija 58,94 milj.euro.

Uz 2017. gada 31. decembri PA portfeli veidoja 647 zemesgabali, tajā skaitā domājamās daļas, un valsts īpašuma objekti, pārvaldīšanā bija 166 dzīvojamās mājas, 979 dzīvokļu īpašumi, kā arī valsts kapitāla daļas 25 kapitālsabiedrībās.