Šodien VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) viesojās Horvātijas valsts pārvaldes un pašvaldību eksperti, lai iepazītos ar PA pieredzi valsts uzņēmumu un kapitāla daļu pārvaldībā un atsavināšanā. Pieredzes apmaiņa notiek Eiropas Savienības finansētā Twinning projekta “Iekšējās kontroles sistēmas un darba metodikas turpmāka attīstība Horvātijas Republikā” ietvaros.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Horvātijas ekspertiem sniedza prezentāciju, kurā informēja par PA vēsturiski paveikto valsts īpašumu privatizācijā, kā arī PA galvenajiem darbības virzieniem šobrīd – valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija, valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija un atsavināšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana un atsavināšana, problemātisko aktīvu pārvaldīšana un privatizācijas sertifikātu sistēmas darbības nodrošināšana.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: “Labas pārvaldības principu ieviešana ir bijusi par pamatu sekmīgai valsts kapitāla daļu pārvaldīšanai, ko ir novērtējuši neatkarīgi eksperti. PA prakse valsts kapitāla daļu pārvaldībā tika atzinīgi novērtēta OECD ziņojumā par valsts uzņēmumu pārvaldību Latvijā. Arī "Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts" savulaik ir atzinis AS "Citadele banka" par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs, bet SIA "Lattelecom" par trešo labāk pārvaldīto uzņēmumu. Kā nozīmīgs faktors sasniegtajam tika minētas neatkarīgas un profesionālas padomes, kuru locekļu atlasē PA ir izmantojusi nominācijas komisijas. Tāpat pētījumā ir novērtēta arī PA pārraudzībā esošajos uzņēmumos ieviestā ikgadējā padomes locekļu darba novērtējuma procedūra”.

PA pārstāvis kolēģus informēja par pieredzi problemātisko aktīvu pārvaldīšanā. Tika uzsvērts, ka problemātisko aktīvu pārvaldīšanā būtiska ir profesionāla komanda, kas ar tiem strādā, jo aktīvu izstrādātājs darbojas kā tirgus dalībnieks. Tikpat svarīga ir arī efektīva sadarbība starp valsts institūcijām, jo daudzi pieņemamie lēmumi ir sarežģīti un prasa operatīvu rīcību. Projektos, kas ietver valsts atbalstu, īpaši svarīgs ir dialogs ar Eiropas Komisiju (EK), lai būtu kopīga izpratne par sasniedzamajiem mērķiem un lēmumi atbilstu EK noteiktajām procedūrām.

Diskusijas gaitā Horvātijas kolēģi uzdeva detalizētus jautājumus saistībā ar padomes locekļu atlases procedūru, padomes un valdes locekļu amatpersonas statusu valsts uzņēmumos vai uzņēmumos ar valsts kapitāla daļu un nominācijas komisiju darbību.