Valsts kontroles šodien publiskotā informācija par nepieciešamo papildus finansējumu VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei ir nekorekta. Saskaņā ar normatīviem aktiem valsts ir deleģējusi PA veikt vairākus valsts uzdevumus, t.sk. privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizāciju. Saistībā ar šo valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu, PA kā jebkuram pilnvarniekam, ir atlīdzināmas visas nepieciešamās izmaksas. Līdz šim valsts ir veikusi samaksu par minēto uzdevumu veikšanu no līdzekļiem, kas tika uzkrāti privatizācijas rezerves fondā. Ņemot vērā rezerves fonda samazinājumu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 46.panta 6.punktā noteikto deleģēšanas līgumā ir jānorāda pušu savstarpējā norēķinu kārtība līguma izpildes ietvaros. Tas nekādā mērā nav papildu finansējums vai papildu atlīdzība, kā to apgalvo Valsts kontrole.

Ministru kabineta 2017.gada 6.jūnija sēdē tika atbalstīta valsts līdzdalības saglabāšana PA, kā arī tika noteikts tās vispārējais stratēģiskais mērķis - nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, privatizāciju un atsavināšanu.

Atbilstoši apstiprinātajam vispārējam stratēģiskam mērķim tika izstrādāta PA vidēja termiņa darbības stratēģija 2018.-2020.gadam. Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju PA turpina darboties piecos galvenajos biznesa virzienos, veicot atsavināšanu, pabeidzot uzsāktos privatizācijas procesus un veicot aktīvu pārvaldīšanu. Proti, PA ir šādi biznesa virzieni - “Zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti”, “Dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi”, “Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi” (meitas sabiedrības Reverta, Hiponia, FeLM un REAP), “Līgumu kontrole” un “Privatizācijas sertifikāti”.

Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un Ministru kabineta noteikto vispārējo stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz valsts īpašumu atsavināšanu, uzsākto privatizācijas procesu pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Informācijai

PA ir valsts akciju sabiedrība, kuras 100% akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija. 2018.gada 31.decembrī PA kopējie (konsolidētie) aktīvi bija 176,7 milj. euro, no kuriem PA un tās konsolidēto meitas sabiedrību Hiponia, REAP un FeLM īpašumi, kas ir atspoguļoti to bilancē - 43,2 milj. euro, savukārt valsts īpašumi, kas ir iekļauti PA zembilancē - 133,5 milj. euro.

2018.gada 31.decembrī PA portfeli veidoja 606 valsts zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti, PA valdījumā bija 718 valsts īpašumā esoši dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kā arī valsts kapitāla daļas 21 kapitālsabiedrībā.

Pēdējo trīs gadu laikā savas darbības rezultātā PA ir iemaksājusi valsts budžetā un citām valsts institūcijām 25,25 milj. euro.

Lai veicinātu Latvijas Republikas iedzīvotāju līdzdalību valsts un pašvaldības īpašumu privatizācijas procesā, valsts izdeva un piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam par nodzīvoto laiku Latvijā vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties valsts un pašvaldības īpašumus. Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 milj. privatizācijas sertifikātu 4,5 mljrd. euro nominālvērtībā. Šobrīd PA nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu, kā arī veic sertifikātu pārskaitījumus fiziskām un juridiskām personām. 2018. gada 31. decembrī kopumā valstī bija 210 320 aktīvi privatizācijas sertifikātu konti, kuros bija 2,3 milj. privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikāti jeb 2,05% no valstī piešķirto sertifikātu kopskaita.

2017.gada 1.februārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.12 “Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana. Jau šobrīd ir radīti priekšnoteikumi, lai tiktu samazinātas sertifikātu kontu sistēmas uzturēšanas izmaksas, tai pašā laikā, lai tas neradītu nepamatotus izdevumus sertifikātu kontu īpašniekiem. Tāpēc nevar piekrist Valsts kontroles apgalvotajam, ka valstī trūkst skaidra plāna prognozējamai un izmaksu ziņā efektīvai privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanai.