Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu atbalstīt akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” (LK) valstij piederošo akciju pārdošanu uzņēmuma lielākā akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) izteiktajā obligātajā akciju atpirkumā. Lēmums pieņemts pamatojoties uz to, ka valsts uzņēmumā ir mazākuma akcionārs, un valstij piederošā akciju pakete nenodrošina ietekmi lēmumu pieņemšanā un LK pārvaldībā. Kopš uzņēmuma privatizācijas 2002. gadā dividendes akcionāriem nav izmaksātas. Tāpat tika ņemts vērā, ka potenciāli uzņēmumam aizejot no biržas un kļūstot par slēgtu akciju sabiedrību, valstij būtu ierobežotas iespējas turpmāk rīkoties ar akcijām, un to likviditāte būtu zema. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātā akciju atpirkšanas cena ir augstāka, nekā LK akciju tirdzniecības cena biržā NASDAQ Riga pēdējo 12 mēnešu laikā. Pārdodot akciju paketi, valsts kopumā saņems 14,2 milj. euro.

2017. gada 12. jūlijā FKTK publiskoja paziņojumu par atļauju Vitol izteikt LK akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu par vienas akcijas atpirkšanas cenu 0,71 euro. Vitol piedāvātā vienas akcijas atpirkšanas cena 0,71 euro ir FKTK pārbaudīta un atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktajai akciju atpirkšanas cenas aprēķināšanas kārtībai.

Lemjot par valstij piederošo LK akciju pārdošanu Vitol izteiktajā akciju obligātajā atpirkšanas piedāvājumā, tika ņemti vērā vairāki apsvērumi, kas būtiski var ietekmēt valsts turpmākās iespējas rīkoties ar akcijām un LK akciju likviditāti. Uz atpirkšanas piedāvājuma prospekta parakstīšanas dienu Vitol piederēja 70,75% no LK pamatkapitāla, AS Swedbank turēja klientu vērtspapīru kontus kopumā ar 6,51% akciju, valsts pensiju speciālajam budžetam piederēja 10% akciju, mazo akcionāru rokās bija 12,74% akciju. Jau šobrīd, ievērojot šādu akcionāru struktūru, valstij piederošo LK akciju likviditāte ir ierobežota. Ņemot vērā, ka daļa mazākuma akcionāru, kuru akcijas nav dereģistrētas un joprojām tiek uzskaitītas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, neatsavinās savas akcijas Vitol, valstij nākotnē nebūs iespējas izmantot Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās tiesības pieprasīt Vitol īstenot akciju atpirkšanu no valsts, jo lielākajam akcionāram nepiederēs 90% vai vairāk LK akciju.

Pēc atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām lielākā akcionāra īpašumā var nonākt virs 75% uzņēmuma akciju, neatkarīgi no tā vai valsts izmanto vai neizmanto atpirkšanas piedāvājumu. Pie šādiem apstākļiem pastāv liela varbūtība, ka tiks pieņemts LK akcionāru sapulces lēmums, ar kuru kapitālsabiedrība kļūs par slēgtu akciju sabiedrību, pārtraucot akciju kotāciju biržā. Tas savukārt nozīmēs vēl zemāku likviditāti to akcionāru akcijām, kas noteiktajā kārtībā nebūs izmantojuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tāpat tika ņemts vērā, ka arī turpmāk LK būs jāpilda MK 2001. gada 27. decembra rīkojumā Nr.642 „Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” privatizācijas nosacījumiem” ietvertie būtiskie LK privatizācijas nosacījumi, un to izpilde nav atkarīga no Latvijas valsts līdzdalības uzņēmumā. Nosacījumi paredz, ka LK jābūt reģistrētam Latvijas Republikā un tā vadībai jāatrodas Latvijā; uzņēmumam jāsaglabā nosaukums „Latvijas kuģniecība”; uzņēmumam jāsaglabā darba vietas krasta struktūrvienībās un uz koncernam un koncerna uzņēmumiem piederošajiem kuģiem, kā arī uzņēmums nevar mainīt kuģu apkalpju komplektēšanas politiku (kuģu apkalpes komplektējot galvenokārt no koncernā un koncerna uzņēmumos nodarbinātajiem jūrniekiem - Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem). Uzņēmumam jānodrošina finansiālais atbalsts Jūras akadēmijai; uzņēmumam jāsaglabā darbības profils un flote, kā arī jāinvestē līdzekļi flotes atjaunošanā. Uzņēmums kuģus var pārdot atbilstoši vispārējai kuģošanas nozares praksei, kā arī novecošanas dēļ vai atbilstoši stratēģiskiem uzņēmuma lēmumiem.

Kopējie ieņēmumi no visu valstij piederošo Latvijas kuģniecības akciju pārdošanas par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cenu 0,71 euro par akciju sasniegs 14,2 milj. euro.