Preses konferencē VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs un “KPMG Baltics” konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte informēja par valdības uzdevumā sagatavotajā ziņojumā “Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde” ietvertajiem galvenajiem secinājumiem.

Attiecībā uz telekomunikāciju nozares pakalpojumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā secināts, ka tehnoloģiju konverģences rezultātā notiek dažādu telekomunikāciju pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē, kā arī nodrošina uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur vadošo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju integrācija nav notikusi. Tomēr līdzīgi kā Eiropā arī visās Baltijas valstīs notiek telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju integrācijas procesi. Tas nākotnē var būtiski mainīt gan tirgus struktūru, gan ietekmēt SIA “Lattelecom” (Lattelecom) un SIA “LMT” (LMT) tirgus daļas.

Telekomunikāciju pakalpojumu tirgus attīstības tendences Latvijā un Eiropas kopējā tirgū līdzīgas

Pētījumā konstatēts, ka konkurences un jaunas paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā telekomunikāciju tirgus vērtība, klientu bāze un vidējie ieņēmumi uz vienu lietotāju (ARPU) 2010. - 2015. gada periodā Latvijā turpināja samazināties. Šīs tendences atbilst tendencēm Eiropas telekomunikāciju tirgū, kur notiek operatoru apvienošanās, lai samazinātu negatīvu ietekmi uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem.

Mobilo sakaru pakalpojumu tirgus vērtība minētajā periodā Eiropā samazinājās par 3,5%, bet Latvijā par 4,3%. Fiksēto balss pakalpojumu tirgus vērtība Eiropā šajā periodā samazinājās par 6,4%, bet Latvijā par 10,4%, Turpretī fiksēto platjoslas pakalpojumu tirgus vērtība Eiropā attiecīgajā periodā pieauga par 3,7%, bet Latvijā par 1,9%. Kopumā telekomunikāciju tirgus vērtība Latvijā apskatāmajā periodā samazinājās par 3%. Tas liek uzņēmumiem meklēt risinājumus tirgus zaudējumu kompensācijai, integrējoties vai arī attīstot jaunus pakalpojumus.

Nozares attīstību nosaka spēcīgi tirgus līderi

Pētījumā secināts, ka Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgu raksturo spēcīgi līderi katrā tirgus segmentā, kā arī augsta mobilo un fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāte. Mobilo pakalpojumu jomā LMT tirgus daļa, rēķinot procentos no kopējiem ieņēmumiem, 2015. gadā bija 49%, bet Lattelecom tirgus daļa platjoslas pakalpojumu jomā bija 54%. Fiksēto balss pakalpojumu jomā Lattelecom tirgus daļa bija 74%.

LMT mobilo sakaru pakalpojumu tirgus daļa abonentu izteiksmē bija nedaudz mazāka par vidējo Eiropā, savukārt ieņēmumu izteiksmē ir starp lielākajām Eiropā. Lattelecom tirgus daļa bija virs vidējā līmeņa Eiropā gan abonentu, gan ieņēmumu izteiksmē. Tomēr kopumā situācija Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgū ir līdzīga citiem Eiropas valstu tirgiem un nav novērojamas atšķirīgas iezīmes konkrētos reģionos vai tirgos. Spēcīgi tirgus līderi ir gan Rietumeiropas, gan Centrālās un Austrumeiropas valstīs.   

Konsultanti ir aprēķinājuši, ka apvienotajam Lattelecom un LMT uzņēmumam būtu 52% tirgus daļa, kas ir apmēram tāda pati, kā lielākajiem integrētajiem operatoriem Norvēģijā un kaimiņvalstī Igaunijā. Igaunijā ir divi integrēti operatori, no kuriem lielākā operatora ieņēmumu tirgus daļa ir 51%, Lietuvā ir viens integrēts operators ar ieņēmumu tirgus daļu 41%, Dānijā ir trīs integrēti operatori, no kuriem lielākā operatora tirgus daļa ir 49%, bet Austrijā ir viens, kura tirgus daļa ir 52%.

Eiropā tirgus vērtības krišanos kompensē operatoru integrācija

Līdzīgi kā citos Eiropas telekomunikāciju pakalpojumu tirgos konkurences un jaunas paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā arī Latvijā telekomunikāciju tirgus vērtībai iepriekšējos gados bija tendence samazināties. Lai kompensētu tirgus attīstības tendenču negatīvu ietekmi uz operatoru darbības rezultātiem, nozare virzās uz integrāciju, piedāvājot pakalpojumu komplektus un attīstot inovatīvus produktus. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kuras vadošie operatori nepiedāvā gan mobilos, gan fiksētos pakalpojumus.

Tika apskatīta arī ietekme uz konkurences vidi un tirgus koncentrācijas ietekme uz pakalpojumu cenām.

Attiecībā uz tirgus koncentrācijas ietekmi uz pakalpojumu cenām konstatēts, ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas Eiropas valstīs nosaka nevis tirgus koncentrācijas līmenis, bet pircēju maksātspēja. Datu analīze rāda, ka Eiropas valstīs ir novērojama saistība starp labklājību (IKP uz vienu iedzīvotāju) un telekomunikāciju pakalpojumu faktiskajām cenām (vidējie telekomunikāciju operatoru ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju - ARPU).

Latvijā šobrīd ir viena no zemākajām telekomunikāciju pakalpojumu faktiskajām cenām Eiropā, bet arī viens no zemākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju. Citās valstīs ar augstāku IKP, ir arī augstāka iedzīvotāju maksātspēja un attiecīgi arī telekomunikāciju pakalpojumu faktiskās cenas. Rēķinot salīdzināmās cenās, kas izteiktas kā vidējo ieņēmu uz vienu lietotāju proporcija pret IKP uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju tēriņi telekomunikāciju pakalpojumiem Latvijā ir augstāki, nekā Rietumeiropā un daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu, t.sk. Lietuvā. Tas nozīmē, ka Rietumeiropā iedzīvotāji no kopējiem valsts ieņēmumiem telekomunikāciju pakalpojumiem tērē mazāk nekā Latvijas iedzīvotāji.

Lattelecom un LMT - biržā kotēts integrēts vadošs Baltijas telekomunikāciju operators

Atbilstoši valdības uzdotajam konsultants analizēja iespējamos rīcības scenārijus ar valsts īpašumā esošām Lattelecom un LMT kapitāla daļām un rekomendēja labāko risinājumu. Risinājums izstrādāts, ņemot vērā patērētāju intereses, valsts konkurētspējas attīstību un finanšu ietekmi uz valsti.

Ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas un konkurētspēju, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Kopumā tika analizēti 8 rīcības pamata scenāriji. Ņemot vērā abu uzņēmumu esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultants rekomendēja izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem investoriem un pensiju fondiem biržā. Integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52% rēķinot pēc ieņēmumiem. Kā rāda situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos, tad šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai. Ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.

Kā ziņojumā konstatē konsultanti, tad neapvienojot Lattelecom un LMT, pastāv būtisks risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidos integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu Lattelecom un LMT. Citi iespējamie scenāriji paredz turpināt attīstīt katru uzņēmumu atsevišķi, kas nozīmē veikt paralēlas investīcijas produktu attīstīšanā, kas jau tagad notiek, piemēram, uzņēmumiem attīstot televīzijas pakalpojumus. Kā rāda ziņojums, tad lielāks skaits integrētu operatoru automātiski nenozīmē zemākas pakalpojumu cenas, bet ir riski, ka uzņēmumiem būs mazāk pieejamu resursu jaunu produktu attīstībai un investīcijām jaunās tehnoloģijās, kas potenciāli var novest pie to konkurētspējas un vērtības samazināšanās.  

Par risinājumu lems valdība

Sagatavotais ziņojums un tajā ietvertais risinājums ietver konsultanta ieteikumu. Valdība, lemjot par valstij labāko uzņēmumu turpmākās darbības stratēģiju, ņems vērā arī stratēģiskās infrastruktūras jautājumus un elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanu universālā pakalpojuma ietvaros.

Pētījuma secinājumu prezentācija "Valsts stratēģijas rīcībai ar TET un LMT kapitāla daļām izstrāde" ir pieejama šeit.